Liepājas sociālajās mājās šobrīd dzīvo vairāk nekā astoņdesmit senioru, kuriem nav neviena tuvinieka, kas varētu par viņiem parūpēties vai vienkārši apciemot.
Vēl daudziem citiem pensionāriem radinieki ir, taču saikne ar viņiem laika gaitā ir pārtrūkusi. Lai kaut nedaudz kliedētu šo vientulību un ienestu sirmgalvju ikdienā vairāk gaišuma, Liepājā tika sarīkots īpašs labdarības pasākums ar nosaukumu “Kopā siltāk”. Tas nebija tikai parasts koncerts, bet gan silta tikšanās vieta cilvēkiem, kuriem sarunas un kopā būšana ir kļuvusi par lielu dārgumu.
Mūzika un sirsnība “Pegaza pagalmā”
Kultūrvieta “Pegaza pagalms” uz pāris stundām piepildījās ar mūziku un patiesu sirsnību. Uz pasākumu ieradās vairāk nekā piecdesmit seniori no vietējām sociālajām mājām. Daudzi no viņiem atzina, ka šādos koncertos nav bijuši jau ļoti ilgu laiku, tāpēc Liepājas mūziķu sniegums viņiem bija kā lieli svētki.
Viena no iemītniecēm, Angelika, stāstīja, ka ikdienā cilvēki sociālajās mājās mēdz kļūt diezgan atturīgi un noslēgti. Daudziem zūd vēlme kaut kur doties vai piedalīties aktivitātēs. Viņa uzskata, ka šādus pasākumus vajadzētu rīkot biežāk un pat nākt pie viņiem uz vietas, jo telpas kopīgām aktivitātēm ir, vajag tikai kādu, kurš iedrošina visus sanākt kopā. Arī Dzintra, kura visu savu darba mūžu aizvadījusi slavenajā Liepājas rūpnīcā “Baltija”, bija gandarīta par pasākumu. Viņai tuvinieku nav, tāpēc dzīve sociālajā mājā ir viņas realitāte, un katrs šāds sirsnīgs notikums ir ļoti gaidīts.
Valentīna un Angelikas stāsts
Starp apmeklētājiem bija arī Valentīns, kurš pirms četriem gadiem pārcēlās uz Liepāju no Ukrainas. Viņa stāsts ir īpaši aizkustinošs, jo tieši šeit viņš atrada savu dvēseles radinieci Angeliku. Viņi iepazinās pavisam nejauši uz ielas, un kopš tā laika abi dala savu ikdienu un atbalsta viens otru.
Valentīns ar lielu cieņu un mīlestību stāstīja par Angeliku. Viņa palīdzējusi viņam iedzīvoties, mācījusi latviešu alfabētu un skaitļus. Pateicoties viņai, Valentīns tagad zina arī svarīgākās frāzes latviešu valodā, piemēram, “paldies” un “visu labu”. Viņam viņa ir vislieliskākā sieviete Latvijā, un šis kopīgais atbalsts palīdz abiem nejusties vientuļiem svešā pilsētā vai sarežģītos apstākļos.
Cilvēcība kā lielākais atbalsts
Ideja par šādu labdarības pasākumu radās Agnesei Kuplēnai. Viņa jau iepriekš bija apmeklējusi pansionātus un pati savām acīm redzējusi, cik ļoti tur mītošajiem cilvēkiem pietrūkst sajūtas, ka viņi kādam ir vajadzīgi. Agnese ir pārliecināta – lai arī kas notiktu valstī vai politikā, tieši cilvēku savstarpējais atbalsts ir tas, kas palīdzēs izdzīvot un nepadoties. Viņa uzskata, ka mēs paši esam savas kopienas stiprā puse.
Liepājas Sociālā dienesta vadītāja Dace Zeļģe šai domai pilnībā piekrīt. Viņa norādīja, ka emocionālais atbalsts senioriem bieži vien ir daudz svarīgāks par finansiālo palīdzību. Prasme uzklausīt, saprast otra sāpi, vienkārši būt blakus un pasmaidīt – tie ir sīkumi, kas senioriem nozīmē visu. Tieši šī klātbūtnes sajūta un sapratne palīdz pārvarēt vientulību, ko nevar aizstāt ar nekādiem pabalstiem.
Dāvanas un siltums no liepājniekiem
Pasākuma noslēgumā sirmgalvji saņēma arī praktiskas dāvanas, ko bija saziedojuši citi pilsētas iedzīvotāji. Grozos un maisos bija sarūpēti saldumi, siltas, ar rokām adītas vilnas zeķes, pledi un dažādi skaisti rokdarbi. Katra šī lietiņa ir kā atgādinājums, ka Liepājā ir cilvēki, kuriem nav vienalga, kā jūtas viņu kaimiņi vai bijušie kolēģi. Šis siltums, ko seniori aiznesa mājās līdz ar dāvanām un koncertā gūtajām emocijām, palīdzēs viņiem sajusties piederīgiem vēl ilgi pēc pasākuma beigām.
